Until we bleed

Ask me anythingNext pageArchive

at Cēsu pils parks
Vakari, kad lietus grabina pa palodzi, negribas darīt neko, kā tikai vārtīties pa gultu!
 
 

"Vai viegli ir paļauties? Paļauties uz sevi un līdzcilvēkiem, paļauties, ka mācēsim neaizmirst būt blakus. Laikā, kad līdz šim ierastā pasaule saplūst ar cilvēces radīto tehnoloģiju virpuli, ikdienas rutīna aizrit arvien tukšāka. Laiku, ko piepildīja dzīvas sarunas, dzīvi skatieni un emocijas, nomaina interneta vide, anonimitāte un bezvērtīga informācija par to, ko kāds baudījis pusdienās, kurp devies, par ko ir aizkaitināts… Šādi turpināt uzskaitīt nav grūti, sociālie portāli ar katru mirkli saindē ar vien vairāk, tie atņem laiku, norobežo no tuvajiem un maina uzskatus, negūstot personīgo pieredzi, bet ietekmējoties no bezgalīgi daudzajiem ierakstiem, komentāriem un cita veida materiāliem. Vien nelāgs ieradums vai jau atkarība? Internets sniedz daudz iespēju gūt informācijas, taču vai spējam nodalīt vērtīgo no liekās? Vai laiks, ko pavadām šērojot un laikojot nav pielīdzināms nebijušam? Mūsdienu pasaulē itin nemaz nav viegli paļauties, ka spēsim neapjukt un nepazust, ka spēsim neizmirst būt blakus."

- (via diaaaana)